"Skola ir svēta vieta."
 K. Ulmanis 
     
     Latviešu tautas izglītības pirmsākumi meklējami 18.gs., kad Sunākstes mācītājs Gothards Fridrihs Stenders (1714. - 1796.) iestājās par latviešu zemnieku izglītošanu. Sarakstīja pirmo mācību grāmatu latviešu bērniem - "Bildu ābici"
    1877. gadā tiek uzsākta Lielsunākstes Piksteres pagasta skolas celtniecība, ko uzņemas būvuzņēmējs Jēkabs Ozoliņš no Siguldas.
    1878. gada 15. oktobrī tiek atvērta jaunuzceltā skola. Pirmais skolas pārzinis Pēteris Brunovskis. Pagasta pašvaldība piešķir 14,5 ha zemes platību. Tiek izveidoti divi augļu dārzi un parks, kur skolēni stāda kastaņas un ozolus. Mācības uzsāk 119 skolēni.
    1903./1904. m.g. skolā par skolas pārzini tiek ievēlēts Ernests Millers. Viņa laikā skola piedzīvo pirmā pasaules kara postošo darbību. Skolotāji tiek evakuēti kopā ar skolēniem. Skolā vācu armijas karavīriem ierīkota kara slimnīca. Ernests Millers Sunākstes skolā nostrādājis 26 gadus. Viņš dibināja pūtēju orķestri. Ar kori piedalījies sestajos Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā un Zemgales dziesmu svētkos.
    1930./1931. m.g. skolā sāk sekmīgi darboties mazpulks un sarkanā krusta pulciņš.
    1932. gadā pagasts gatavojas skolas pārbūvei. Pārbūves projektus sastāda arhitekts A.Raisters 2 gadus vēlāk uzsākti pārbūves darbi, kas tiek pabeigti 1935. gadā. 
    Četrdesmitajos gados skolu smagi skar padomju represijas, vairāki šo gadu jaunieši nevar pabeigt skolu. Skolas telpas aizņem kara slimnīca. Skolu atver Viesītes pagasta "Kauliņu" mājās, bet mācību inventāra trūkuma dēļ, mācības netiek uzsāktas. 
    Skola atkal sāk darboties 1944. gadā, kad skolas vadību uzņemas skolotājs Žanis Vīksna. Šajā laikā mācības rit septiņās klasēs, tiek pilnveidota skolas apkārtne, rodas pionieru un komjauniešu organizācijas.
    Piecdesmitajos gados strauji attīstās skolas dzīve. Tiek rīkotas ekskursijas, skolā iestudētas lugas, ko izrāda Jaungada eglītes sarīkojumā, skolēni iegūst godalgotās vietas vieglatlētikā, slēpošanā, koru skatē. Skolotāja E. Mežaraupe aktīvi darbojas ar skolēniem pie skolas bišu dravas, kur iegūtais medus izmantots kopgalda vajadzībām. 
    1963./64. m.g. pie skolas sabiedriskā kārtā uzsākts būvēts sporta laukums. Rajona skolu pieņemšanas komisija sporta laukumu atzīst par labāko astoņgadīgās skolas stadionu rajonā. 
    Skola piedalās olimpiādēs un skatēs. Labus panākumus iegūst  tautisko deju kolektīvs, ko vada A.Mīlīgā un mākslas pulciņš, kas olimpiādē izvirzīts uz republikas skati. 
    1979. gadā skola piedzīvo pirmo lielo jubileju - skolas simtgadi.
    Astoņdesmitajos gados skolā sāk atgriezties bijušie skolēni, bet nu jau skolotāja amatā.
    Virs skolas sāk plīvot Latvijas karogs. 
    Deviņdesmito gadu sākumā Sunākstes pamatskola nonāk Sunākstes pagasta padomes pakļautībā. Sāk veidoties sadarbība starp skolu un pagastu. Skola kļūst par pagasta kultūras un izglītības centru. 
    Deviņdesmitajos gados vairāk uzmanības pievērsts skolēnu interešu izglītībai. Labāko autoru darbi pēc lasījumiem skolā piedalās novadpētniecības olimpiādē Aizkrauklē. Tiek izveidots izteiksmīgās runas pulciņš, veselības mācība.
    1992. gada 4.februārī atjaunojas 50. Sunākstes mazpulks (15 dalībnieki). Atjaunoāanas sākumā darbojas skolotāja E. Miķēna, bet kopš 1993. gada vadītāja Gundega Šķietiņa.
    1999. gada 16.oktobrī atzīmējām skolas 120 gadu jubileju.